Redzēt Debesis

27/12/2024

Māllēpes meklējot

Agri no rīta pa guļamistabas starpgriestiem rosās pele. Tā veļ zīli. Riktīgi skaļi. Pa palodzi čabinās lietus. Gastons izveļas no sava dīvāna un nopurina ausis. Tā ir zīme, ka viņam vajag ārā. Klusi pieceļos un izlaižu suni pačurāt. Klusi ierāpjos atpakaļ gultā. Rīta nomidzis nesanāk. Pa platajiem grīdas dēļiem noplakšķ Līvas plikās pēdas, bērns ar ieskrējienu ielec sencīšu gultā un lidojumā iesaucas: "Brokastīs es gribēšu popkornu un saldējuma kokteili! AND I WANT IT NOW!!! Un pēc tam es gribēšu uz JŪRU!!!"

Piebeidzot brokastu kokteiļus izdomājam, ka varētu doties pārgājienā no Pāvilostas līdz Strantei un atpakaļ. Tos 10km mūsu četrgadniece pieveiks. Un pa ceļam pameklēsim māllēpes.

Pāvilostas stāvkrasta māllēpēm piemīt īpašība uzziedēt ap Jauno gadu. Tā tas notiek teju ik ziemu. Janvārī vai februārī atnāk sals un sniegs, māllēpes aiziet bojā, bet jau martā stāvkrasta nogāzes atkal krāsojas dzeltenas.

Šodien atrodam tikai pumpurus, no kuriem viens gribēs tuvākajās dienās atvērties. Naski čāpojam tālāk, bet aiz Zaļkalna meža mūs gaida mazs aplauziens - jūra rāmi skalojas pret stāvkrastu.

PADOMS: Ja ejat maršrutu Pāvilosta - Jūrkalne, ņemiet vērā, ka vietām liedaga nav. Nāksies kāpt augšā pa stāvkrastu. Tas ir bīstami. Ja tomēr izlemjat kāpt augšā, skatieties, kur liekat kāju. Stāvkrasts sastāv no zilajiem māliem, slīdēšana un drausmīga notriepšanās garantēta! STIPRA VĒJA APSTĀKĻOS NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEMĒĢINIET PAGŪT PĀRSKRIET APPLŪDUŠO LIEDAGU STARPVIĻŅU LAIKĀ!!! PIENĀKOŠAIS VILNIS SNIEGSIES JUMS LĪDZ KRŪTĪM, BET ATPLŪDI NOTRIEKS NO KĀJĀM UN IEVILKS JŪRĀ. Stipra vēja apstākļos iet uz Jūrkalni nerekomendējam!

Mēs saprātīgi soļojam atpakaļ un pārbraucam uz Dmola stāvvietu. Liedags te ir plašs un smilšains, kāpās izplaukuši pūpoli. Ingrida atrod palielu dzintaru un miljons stikliņu. Mēs ar Līvu zīmējam smiltīs visādus ķēmus. Saturīgi pavadīts laiks.

Gadu mijā Pāvilostā sola vētru. Ja esat iecerējuši doties pārgājienā, atmetiet šo domu. Liedagus pārskalos ūdens, bet mežā būs bīstami - lūzīs zari un koki. Paliekiet ēkās, bet trakojošo jūru ejiet baudīt gaišajās dienas stundās.

Jautrus svētkus!
Un cerēsim, ka Jaunajā gadā karš un citas globālās nepatikšanas beigsies!

www.redzetdebesis.lv

26/12/2024

Vestu laiks

Video aktuālais ūdenslīmenis pie mūsu mājām. Kreisajā krastā Akmeņkalni, labajā Tebras Zebras.

Laivošanas pieredze obligāta! Vestes obligātas! Sausās drēbes, sērkociņi un degšķidrums līdz obligāti!

Pozitīviem piedzīvojumiem un adrenalīna pilnus svētku laivojumus!

Par kanoe nomu zvanīt Rolfam 20610511.

22/12/2024

Cerību pilnus un rāmus Ziemassvētkus!

17/12/2024

Pūtiņš, pūpoli, putas un pūkas Pūvilostā.

Šodien Līvai (4 gadi) viss ir "pū". Vai arī "pū pū". Kamēr Tētis mēģina bildēt pūtiņu, Līva ar māsu niekojas visiem lietvārdiem liekot priekšā "pū". Skraidot pa siltu busu tas izdodas it labi.

Pāvilostā pūš. Šodien skaisti trīsmetrīgi sērfa viļņi pat ievilinājuši jūrā vienu piedzīvojumu atkarīgo. Slīpajā decembra saulē jūras kraukļi žāvē spārnus. Kaijas burā vējā. Citas sēž viļņos un, šķiet, izbauda augšā/lejā cilāšanos. Izplaukuši pūpoli. Kāpu mežā var salasīt kadiķogas, sarīvēt tās plaukstās un kārtīgi ieelpot džina smaržu. Vai arī var samest tās degvīnā un Vecgada vakarā iedzert pa mēriņam. Kāpās šur tur mirdz pa sarkanam mežrozīšu auglim. Stāvkrasta māllēpes ir trakos violetos pumpuros. Domājams, ka arī šogad pirmās uzziedēs pašās decembra beigās. Viļņi plīst pret molu pierēm, uztriec gaisā baltas putas, vējš tās noķer, pārvērš par pilieniem un uz brīdi starp moliem uzmirdz varavīksne. Bezsniega decembris nemaz nav pelēks.

Brauciet brīvdienās uz Pāvilostu. Novērtējiet mieru. Izslēdziet tālruni. Vai vismaz tā skaņu. Saprātīgu pirmssvētku laiku!

Bet vasarā mēs nomājam kanoe Tebrā, Durbē un Rīvā :). Plānojot vasaras brīvdienas Pāvilostā, ieplānojiet dienu laivojumam.

www.redzetdebesis.lv

16/12/2024

Rītausmas vētra

Vētras skaņām mežā ir dažāda gradācija. Ja vētra rūc ir ap 20 - 25m/s. Principā nekas traks. Ja vētra rēc, ir 25 - 35m/s. Tas ir bīstami. Gāžas koki, lūzt zari. Un ir gradācija "kaukoņa", kas nozīmē 35+m/s. Pēdējo reizi tā bija 2005. gada februārī. Tā ir būtībā Apokalipse, postījumi ir lieli, strāvas nav ilgi un laimīgi ir tie, kuriem ir plītis, krāsnis, malka, bet pagalmā šļācas svētavots. Nu gluži kā mums :).

Šorīt ap pusastoņiem rūkšana pārtop rēkoņā. Un mūsu gultu sadrebina tāds kā Rammstein koncerta pirmais basa akords. Nogāzās liels koks, es saku Ingrīdai, šodien skolas Hannai nebūs. Izrāpjos no siltās migas un eju skatīt postu. Viena no pagalma milzu liepām ir zemē. Savukārt strauts pielūžņots ar pāraugušajiem baltalkšņiem. Ehh, vajadzēja nozāģēt tos jau rudenī, es nodomāju. Uz piebraucamā ceļa horizontāli rotājas milzu egle. Eglēm jau nekāda stiprā vēja nevajag. Mizgrauzis tās apēd, stumbra pamatne nopūst un dažreiz tās gāžas no pavisam maza pūtiena.

Atbrīvojot ceļu filozofējam par lielo koku likteņiem. Mūsu pagalmā aug pulka lielu ozolu. Tie izskatās gana labi. Toties tiem līdzās augošie bērzi izskatās bēdīgi. Milzīgie un resnie stumbri ir sarepējuši, dažiem pie saknēm veidojas "pudeles". Tātad vidi ir satrupējuši un koka masa izpleš stumbru. Zāģēt tos ir žēl, vasarā kopā ar ozolu vainagiem bērzi veido pavēni, kurā rotē gaiss. Liepas izskatās labi, bet tās vētrās labprāt gāžas, lai gan sakņu sistēma izskatās ok. Katrā ziņā zem lielajiem un šaubīgajiem kokiem nekas vērtīgs netiek novietots. Esam racionālisti. Speciāli nezāģēsim, bet arī neraudāsim, ja kas pāraudzis vētrās kritīs.

Bet kamēr liepa pagalmā nav novākta, tajā iekārtojas Hanna. Gan jau taps štābiņš un istabas gluži nejauši tiks noķēpātas ar zilajiem māliem, kas bagātīgi atklājušies lielajā sakņu izrautajā bedrē.

Jauku pirmssvētku laiku!

Vidzemē var slēpot, bet Kurzeme iepriecina ar iespējām doties pārgājienos.

p.s. Bet vispār mēs nomājam kanoe Tebrā, Durbē un Rīvā :)!

07/12/2024

Ko mēs darām ziemā

Vasarā šis ir visbiežāk mums uzdotais jautājums: Ko jūs darāt ziemā? To vasarā jautā laivotāji, kamēr mēs viņus vedam uz laivojuma sākumu. Un mūsu standarta atbilde ir: strādājam, lai neapstātos Jūras Rotas, ceļojam, ejam vietējos pārgājienos, kad ir iedvesma paremontējam māju, atpūšamies nu un tādā garā. Šodien, piemēram, meitenes cep bezē cepumus. Tie var būt jebkādi, ja tikai tie ir rozā.

Bet vasarā mēs nomājam kanoe Tebrā, Durbē un Rīvā.

Mierīgu nedēļas nogali!

01/12/2024

Svētku gaidīšanas sākuma laivojums

Šodien, 1. decembrī, 14 drosmīgi vīri nolaivoja Rīvu no Gumbu tilta līdz Rīvas krogs. Pirms tam viņi bija pavadījuši piedzīvojumu un pārbaudījumu pilnas 3 dienas un 3 naktis mežā. Bez teltīm, zem klajas debess, bet Izdzīvošanas / Vīrišķības skola instruktoru vadīti. Saturīgi pavadīts laiks! Un pēc laivojuma visi bija sausi!

Pāvilostas apkārtnes upēs ūdens vēl aizvien ir paaugstināts. Laivojot jābūt saprātīgiem un gataviem negaidītām situācijām. Zem straujā ūdens var slēpties koki un akmeņi, kuriem lielā ātrumā uztriecoties var zust stabilitātes kontrole. Vēl jāuzmanās no atstraumēm līkumos. Ja laiva ar 10km/h ienesas stāvošā ūdenī, tā strauji sabremzējas un nepieredzējušākiem laivotājiem pelde garantēta. Vestes obligātas! Siltas un sausas drēbes maiņai arī!

Par laivojumiem Tebrā, Durbē un Rīvā zvaniet mums 20610511. Ja laivojums iecerēts nākamā gada jūlijā vai augustā, pēdējais brīdis rezervēt laivas ir nākamā gada maijā.

Mierīgu un mīlestības pilnu pirmssvētku laiku!

www.redzetdebesis.lv

28/11/2024

Dabiņa

Brīdinām, galerijā neretušēti kadri!

Vakar pamanām, ka virs meža riņķo kraukļu bars. Drīz tam pievienojas ērglis. Mazliet vēlāk tajā virzienā neveikli klumpačo vārnas. Ķērc sīļi. Skaidrs, ka mežā ir kāds kritušais.

Šodien ejam paskatīties. Tā izrādās briežu govs. Pa nakti jau diezgan rūpīgi sadalīta. Dabiņa uzdarbojas. Daži saka, ka daba esot visgudra un laba. Hmm, nu nez... Citi saka, ka daba darbojas pēc principa: ja tu neapēdīsi, tevi apēdīs. Hmm, nu nez... Mums liekas, ka daba nav ne laba ne ļauna. Dabā ēd visi. Un lielākā daļa arī vairojas, jo DNS nodošana tālāk jau arī ir visa dzīvā jēga.

Nedēļas nogali sola jauku. Ejiet pārgājienos, ejiet dabā. Var doties pa labiekārtotām dabas takām, var izpētīt karti, atrast vientuļu meža strautu un iet gar to. Var pievienoties kādam organizētam pārgājienam. Galvenais ir nesēdēt mājās vai uz atpūtas soliņa veikala vestibilā.

Pāvilostas apkārtnes upēs ir labs laivojamais līmenis. Ja dodieties laivot, neaizmirstiet ņemt līdz sausas maiņas drēbes, sērkociņus un karstas tējas termosu. VESTES IR OBLIGĀTAS!!!

Mierīgas un saturīgas brīvdienas, sirsnīgu Pirmo Adventi!

www.redzetdebesis.lv

22/11/2024

Daudznagu modinātājs
Dzīve mežā, dzīve pie upes

Ap pusastoņiem no rīta. Mūsu guļamistaba. Ingrida klusi mani modina: Rolf, Rolfū, aiz loga kāds ir! Es (miegaini): tur taču vienmēr kāds ir! Ingrida: NĒ! TAS IR PIE LOGA!!! Es ieklausos. Patiešām, kāds staigā. Piesit kāju pie zemes. Nopurina ausis. Tas ir pie loga. Klusi pieceļos, pieeju pie loga un izveidoju acu kontaktu ar brīnumskaistu briežu govi. Mūs šķir trīs metri, loga rūts un krēsla. Es govij tā īsti nepatīku un viņa notek lejā pa krasta krauju, kura ir turpat mājas galā. Ingrīda pagūst dažas nobildēt. Bilde pievienota galerijai :).

Rīts uzaust saulains un balts. Sniegs te piejūrā ir retums, tādēļ jāpriecājas! Meitenes uzēd brokastis un metas dzīvē. Mēs pa logu redzam, kā viņas aizčāpo uz strautu un skati ir tik skaisti, ka ņemu fotoaparātu un eju bildēt. Kamēr bērni mani nemana, sanāk vislabākie kadri. Abas māsas, kas citkārt var plēsties un aurot, kopā pēta strautu, krata no eglītēm sniegu, pļāpā un tad es redzu ainu, kura aizkustina. Hanna uzkāpj pa nogāzīti un pastiepj Līvai lazdas maiksti pie kuras pieķerties, lai vieglāk pievarētu stāvumu.

Dodieties mežā, dodieties pludmales pārgājienos, ņemiet līdz bērnus! Tagad, kad rakstu šo poustu, jau ir pagājušas 3 stundas, kopš sīkās ir ārā. Tiek būvēts iglu. Patlaban norit darbs ar jumta konstrukcijām. Telefoni un planšetes ir aizmirsti. Deguni ir sārti un gan jau ka kājas ir slapjas. Bet tas viss ir nieks! Ārā ir saule un sniegs!

Tebrā līmenis ir augšā. Ja laivojat, vestes ir obligātas, lieka sauso drēbju kārta arī. Neaizmirstiet sērkociņus sausā iepakojumā un pudelīti degšķidruma. Ja sanāk apgāzties, pārģērbieties uzreiz un uzreiz iekuriniet uguni. Salauziet sausās egļu pazares, aši iekuriniet un sasildieties. Termoss ar karstu tēju arī ir obligāts! Jaukas brīvdienas dabā!

www.redzetdebesis.lv

20/11/2024

Diena, kad suns saimnieku nedzen no mājām ārā

Pagājšnakt ik pa brīdim pūta. Diskrēti klaudzēja kāds vaļīgāks dēlis bēniņos, skursteņi klusi kauca kā tādi depresīvi vilcēni, bet no rīta mēs pamodāmies ar neparastu gaismu mūsu meža mājas lielajos logos. Ārā bija sniegs. Suņiem un bērniem lielu lielie brīnumi. Orrffs un Gastons kārtīgi izvārtījās, Hanna, kurai noteikts gultas režīms dēļ smadzeņtrīces, aizskrēja izpētīt, vai mūsu strautā nav ienākuši uz nārstu laši, mēs grozījāmies pa māju, bet Līva paziņoja, ka šodien skatīsies multenes. Un tad uzspīdēja saule un mēs nolēmām doties uz Pāvilostu paskatīties vētrā.

Bet Pāvilostā plosījās horizontāla un slapja sniega putenis. Izčāpojām pie jūras Viļņu ielas galā, dabūjām traksas šļakatas tieši objektīvā un atteicāmies no domas pabildēt molu galu varenās bangas. Stihija bija skaista un prognozes sola, ka tā turpināsies.

Nedēļas nogalē sola jauku laiku, bet jūras krastā valdīs ziemeļrietenis ap 15m/s. Tas ir daudz. Nemaz nedomājiet doties pārgājienā Pāvilosta - Labrags. Liedagu šajā posmā pārskalos jūra. Mūsu ieteikums ir Akmeņrags - Pāvilosta. Vējš būs ieslīpi mugurā. Ja dosities pārgājienā no Ziemupes, tad līdz Akmeņragam vējš cirtīs pa kreiso vaigu. Vai vislabāk vienkārši noīrējiet Pāvilostā jauku istabu, paklaiņojiet pa rudenīgo pilsētu, izejiet pludmalē un vēlāk pasildieties pie karstvīna glāzes kādā no Pāvilostas restorāniņiem.

Lai jaukas un rāmas brīvdienas! Tiekamies Pāvilostā - Latvijas vasaras galvaspilsētā uz kuru pat Ziema dodas atpūsties!

17/11/2024

Pārgājiens uz Saļienu

Saļiena ir mums blakus. Nieka 3km cauri mežam. Mūsuprāt Saļiena ir ārkārtīgi interesanta vieta. Pārpalikusī muižas apbūve liecina par vērienu. Ēkas mūrētas no Tebrā lauzta pliena un laukakmeņiem. Starp citu, tepat pie mūsu mājām Tebras krastā, atrodamas seno kaļķu cepļu vietas. Muižas paliekas ir mežonīgi pāraugušu un glaunu koku ieskautas. Skābarži, neredzētas egles, jokaini ozoli. Un turpat blakus ir Saļienas baznīca, kuras architektonisko stilu mēs mīļi saucam par psihedēlisko eklektiku. Kamēr vēl tās mūri stāv, ir vērts apskatīt. Un apkārt ir kapi, kuros čuguna krusti skumīgi slejas pret debesīm jau simtiem gadu. Un vēl šajā kompleksā ir čiekuru kalte - ļoti labi saglabājusies ēka. Rolfs smejas, ka, ja būtu 2x jaunāks, tajā čiekuru kaltē uztaisītu īstu meža krogu. Ziedošas meičas iznēsātu bairīti un milzīgā vaļējā kamīnā ceptos rukši un brieža steiki, bet dūmenī kūpinātos bebra gaļas desas. Sasapņojies, zinies :).

Ja pavadat nedēļas nogali Pāvilostā vai Jūrkalnē, noteikti ierēķiniet laiku Saļienas muižas apbūves apskatei. Tās drupas un parka paliekas ir to vērtas. Pēc tam var doties uz Aizputi, kas strauji kļūst par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Un pēc Aizputes var pagriezt uz Kuldīgu - Kurzemes pērli.

Uzmanību!!! Saļienas baznīcu apskatot ieturiet pieklājīgu distanci no tās. Mūri drūp paši no sava svara. Ir neticami, ka tonnām smagi mūra fragmenti it kā levitē ne uz ko nebalstoties. NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEEJIET BAZNĪCĀ IEKŠĀ!!! TAS IR ĀRKĀRTĪGI BĪSTAMI!!!

Bet mežā vēl var salasīt gailenes, mērces tiesai sanāks :).

14/11/2024

Nemanāmais nārsts 2024

Šis gads laikapstākļu ziņā mūs lutina. Pavasaris iestājās februārī, vasara nebija lietaina, rudens arī ir sauss un vēl aizvien turpinās. Pirms pāris nedēļām sākās taimiņu un lašu nārsts Tebrā un mēs ar Hannu (10 gadi) stāvējām mazā krasta kraujā un skatījāmies kā taimiņmammas ar astēm sāk veidot ligzdas, jeb, kā saka Dienvidkurzemē, rušekļ's. Hanna mazliet uzmanīgi iejautājās, vai tās zivis vasarā te arī būs?, uz ko es mierinoši atbildēju, ka nebūs gan. Tas labi, teica Hanna, savādāk man būtu bail peldēties!

Un tad nemanāmi pagāja pāris nedēļas, kurās bijām ieslīguši Jūras Rotas darbos. Šodien, lietum smidzinot, izgāju loku apraugot kā tad lašveidīgajiem klājies. Un klājies ir vareni. Jēkabvalkā, mazā meža strautā, kas plūst caur mūsu pagalmu, mazi rušekļi ir ik pa 10 metriem. Mazi, jo strautā ir zems ūdens, vidēji 15cm, bet zivīm vajag pamatīgāku straumi, lai ar astēm mestie akmeņi sastājas kārtīgā kaudzē, kurā tad ieķeras iznērstie un apaugļotie ikri. Toties Tebrā, tajos 800 mūsu krācīšu metros, ir 11 milzu rušekļi, tādi ap 20 kvadrātmetru lieli un 40 - 50cm biezi, un neskaitāmas mazākas beržu un ligzdu vietas. Domājams, ka nārsts ir beidzies, jo upes nestie gruzīši jau sāk apsegt balto akmeņu klājienus. Ja nārsts turpinātos, akmeņi būtu balti. Būs krietns lašu un taimiņu pieaugums, būs peļņa piekrastes zvejniekiem un kārumi roņiem. Un varbūt būs prieciņš kādam spiningotājam vai butu makšķerniekam.

Sestdien dodieties uz Pāvilostu, tur būs Nēģu svētki. Kulinārs un izzinošs pasākums. Arī mūsu Jūras Rotas veikaliņš būs vaļā, būs iespēja tikt pie Ziemsvētku dāvanām, vai arī vienkārši sevi iepriecināt. Bet svētdien var doties pārgājienā gar jūru, Tebru vai izpētīt Rīvas loku taku. Starp citu, no Rīvas loku takas ir labi vērojams lašveidīgo nārsts, vai vismaz apbrīnojami lielie rušekļi. Nesēdiet mājās, brauciet piedzīvojumā uz Dienvidkurzemi!

Bet patiesībā mēs nomājam kanoe laivas Tebrā, Durbē un Rīvā :)!

07/11/2024

Dzintari

Bildēs šīrīta, 7. novembra, salasītais Pāvilostas pludmalē. Patērētais laiks: 20 minūtes.

Dzintars ir viens no dārgumiem ar kuriem dalās mūsu jūra. Tas arī ir visatpazīstamākais un cilvēkiem tīkamākais. Kā tos sameklēt?

Profesionāļi zin kāds vējš un viļņi nepieciešami. Īstie dzintaru vācēji pat pēc viļņu nokrāsas zin, kad apvilkt garos gumijas zābakus, paņemt brangi darināto dzintaru ķeseli, un iet smelt. Tomēr šajā ierakstā daži padomi neprofesionāļiem.

Pāvilostas apkārtnē liedagā dzintars visbiežāk atrodams krasta vēja laikā, īpaši pēc vētrām. Starp citu, ideāls dzintaru meklēšanas laiks tiek prognozēts šīs nedēļas nogalē. Atsevišķi liedagā guloši dzintara gabaliņi tiek atrasti reti. Biežāk dzintars ir "mākonīšos" kopā ar nelieliem kociņiem, beigtām zivtiņām un maziem gliemežvāciņiem. Ja liedaga smiltīs iztālēm redzat tumšāku joslu, tad ir cerība, ka tajā būs dzintariņi. Vidējais liedaga dzintariņu izmērs ir vērtē no kniepadatas galviņas līdz īkšķa nagam. Lielāki gabaliņi jāuzskata par īpašu veiksmi.

Vēl esam dzirdējuši apgalvojumu, ka dzintars iet mazumā. Grūti to komentēt, ņemot vērā, ka tas veidojies 40miljonu gadu periodā. Droši varam teikt, ka lielākais vairums dzintara ir pārmalts. Tas ir, parādījies vētrai pārmaļot liedaga smiltis. Lieli gabali liedagā gadās arī pēc sniega bagātām ziemām, kad mazās, liedagu šķērsojošās upītes ir uzplūdušas un sanes jūrā pulka kāpu smilšu.

Un vēl svarīgs faktors ir "piešautā acs". Tas ir tāpat kā ar sēnēm - bekai var paiet garām desmitiem cilvēku, bet to ieraudzīsi tieši Tu!

Šai nedēļas nogalē iesakām iet no Ziemupes uz Pāvilostu. Būs krasta vējš nedaudz mugurā. Iešana šajā posmā ir viegla, liedaga smiltis ir sablīvējušās. Ja patiešām ejat no Ziemupes, ņemiet līdz pieres lukturīšus, Pāvilostā ienāksiet tumsā. Var pārgājienu saīsināt ejot no Akmeņraga bākas.

Brauciet aktīvi atpūsties uz Pāvilostu - Latvijas vasaras galvaspilsētu, kurā pat Ziema atpūšas!

p.s. Bet patiesībā mēs nomājam kanoe laivas Pāvilostas apkārtnes upēs, bet Pāvilostā mums ir Jūras Rotas.

Jauku nedēļas nogali!

01/11/2024

1. novembra vējš un idejas slinki omulīgai nedēļas nogalei Pāvilostā

Novembris sākas ar vēju. Par vētru to saukt ir grūti. Jūra pilna ar kaitotājiem un sērferiem. Brīžiem uzlīst, brīžiem spīd saule. Ideāls laiks viļņu vērošanai. Starp citu, rīt vējš iegriezīsies no ZR, viļņiem vajadzētu tapt lielākiem.

Rīt no rīta vai pat jau šovakar jādodas uz Pāvilostu. Jāpaķer līdz otrs bikšu pāris, gara vējjaka un pretšļakatu futrālītis tālrunim. Pa ceļam jārezervē omulīgs viesu nams vai numuriņš kādā no Pāvilostas viesnīciņām. Jāpavada nedēļas nogale aktīvi darot neko. Darīt neko nozīmē vērot jūru, apēst karstu zupīti, pataisīt bildes, paklaiņot pa Pāvilostu, satikt paziņas, vakarā ierušināties zem segas un klausīties vētrā. Saturīgi pavadītas brīvdienas Pāvilostā. Vēl pirmdien garantēts mazs sapņainums un izklaidība.

Bildēts 01/11/2024 pēcpusdienā.

Tiekamies Pāvilostā!

21/10/2024

2024. gada sezonu noslēdzot

Vispār jau ir nepareizi apgalvot, ka sezona ir beigusies. Pēdējos 10 - 15 gadus vērojama tendence sezonai turpināties. Aktīvi cilvēki laivo, iet pārgājienos, nakšņo mežā un plāno piedzīvojumus visu gadu.

Sen atpakaļ bija populārs asprātīgs sauklis: Dabu nevar nopirkt! Tam jāpiekrīt. Mēs nevaram pasūtīt laikapstākļus. Tie ir tādi, kādi ir. 2024. gadā laikapstākļi mūs lutināja. Pavasaris iestājās februārī. Mēs nomontējām mūsu meža mājas veco jumtu, pabalsījām skursteņus, bet naktīs pa griestos izpuvušajiem caurumiem varēja redzēt debesis. Martā jaunais jumts jau bija vietā, aprīlī iestājās vasara, bija neizbēgamais vienas dienas mirkļsniegs un tad jau iegriezās pavisam labs laiks. Dunduru laiks tā arī nepienāca, odi bija ciešami maz. Bet vakar mēs izmetušies tē - kreklos pabeidzām malkas zāģēšanu šai ziemai. Vakar bija 20. oktobris :). Dienvidkurzeme lutina.

Bildēs vakardienas Rīvas laivojuma aizkulises. Izdzīvošanas / Vīrišķības skola trīs dienu pasākuma finišs. Jaunieši pavadījuši aktīvas dienas mežā, arī nakšņojuši zem klajas debess, gatavojas doties laivojumā pa Rīvas lokiem.

Aicinām visus doties dabā, vai vismaz pastāvēt pie atvērta loga :).

Tiekamies Dienvidkurzemē, tiekamies pie Tebras, Durbes vai Rīvas.

www.redzetdebesis.lv

20/10/2024

1 vieta vēl brīva.

Alpu rudens 2024, otrais ceļojums, pieteikšanās atklāta!
02.11. - 09.11.

Ir dzimusi ekspromta ideja doties novembra pirmajā nedēļā atpakaļ uz Juliana Alpiem (Slovēnija). Laika prognoze ir iepriecinoša (saule, bezvējš). Ja Tevi interesē šāds ceļojums, droši lasi tālāk!

Formāts
Vidēji grūtas takas ar iekļautām grūtākām dienām. Nevienā no takām nav nepieciešams īpašs aprīkojums vai pieredze, vai ļoti laba fiziskā sagatavotība. Lūgums ņemt vērā, ka šis ir dabas tūrisma pasākums. Pilsētu, muzeju, baznīcu un citu kultūrtelpu apmeklējumi nav plānoti.

Nokļūšana
Tebras Zebru busiņš, jānobrauc ap 1800km, brauciena ilgums 20 - 23 stundas (atkarībā no pauzēm). Busiņš ir liels, braucējiem ir ērti.

Dzīvošana
Dzīvosim plašā komfortablā kalnu namiņā nomaļā ielejā. Bonuss: nav waifaja. Tuvākā pilsētiņa 25km attālumā. Apkārt mežonīga daba.

Plāns*
Pirmā diena
Ierodamies dienas vidū. Ejam īsu vieglu taku gar Lepenas ielejas strautu. Meža brīnumzeme ar ūdenskritumiem, nelieliem kanjoniem un vecām ūdensdzirnavām.

Otrā diena
Ejam Sočas upes taku no Trentas līdz Lepenai. Viegls 15km gājiens. Kalnu ainavas, Sočas zilais ūdens, vietējie ciemati un viensētas. Ēzelīši, kazas un aitas. Un foreles upē.

Trešā diena
Kāpiens Krn kalnā. Nepieradušiem iet varētu būt pagrūts. Labs ar to, ka ir iespēja nogurušam doties atpakaļ. Nav jāpārvar milzu stāvumi, ir vienkārši jāiet. Pa ceļam ikoniskais Krn ezers un Vientuļā Siera Vīra memoriālā būda. No kalna virsotnes paveras satriecoša ainava uz apkārtējiem kalniem un Vidusjūru.

Ceturtā diena
Zadnaja Trenta ielejas gājiens "ūdeni meklējot". Vienkārša un viegla taka ar minimālu kāpumu. No apkārtējām klintīm gāžas simtiem metru augsti ūdenskritumi. Nogāzēs barojas kalnu kazas. Drosmīgākie var izpeldēties ledusaukstajā ūdenī.

Piektā diena
Zadnjica ielejas gājiens. Vidēji grūts gājiens līdz ielejas šaurākajam galam. Zadnjica ieleja mūsuprāt ir Triglav Nacionālā parka pērle. Ainavas, dažas vietējo būdas, ūdenskritumi, neskarta daba.

Sestā diena
Aizbraukšanas diena. Braucam mājup pār Vršic pāreju, kur apstājamies un dodamies gājienā uz Slemenova Špica virsotni. Vidēji grūts 3 stundu gājiens, kopskats uz Sočas un Trentas ielejām, atvadas un solījumi atgriezties.

*Plāna dienas var tik mainītas. Pēc piedzīvojuma dalībnieku vēlmēm var tikt iekļauti grūtāki galamērķi, vai arī tieši otrādi - dienā noejamais var tikt padarīts vieglāks.

Izmaksas
Izmaksas ir 650.00eur/persona. Iekļauta vieta busā, tūrisma nodevas (Slovēnijā uzturēšanās ir par maksu), dzīvošana. Nav iekļauta pārtika (parasti sanāk ap 40 - 50eur gatavojot kopīgi). Par krodziņiem (ja tādus vienojamies apmeklēt), kārumiem, alko un citām izklaidēm katrs maksā pats.

Jāņem līdz
Vēlams ņemt līdz pārgājienu nūjas. Labi pārgājienu apavi obligāti! Nebūs nepareizi paņemt liekas drēbju kārtas. Braucienam busiņā noder plediņš un spilventiņš.

Pasākums notiks, ja pieteiksies vismaz 6 līdzbraucēji.

Info: 20610511 vai rakstot tepat Fb.

Jauku rudeni!

15/10/2024

Dzīve mežā, dzīve pie upes
Vienā teikumā
Personīgas dabas ieraksts

Šodien pa dienu līst un ir drēgns un mēs ar mīļo sievu ķimerējamies ar Jūras Rotas lietām, un tad pēkšņi mākoņi pašķiras un viss apkārt kļūst zeltains tā riktīgi nebanāli, ne kā "pretī zelta rudenim", un mēs klupšus krišus izejam pagalmā, ir auksti, bet čības silda, ieejam tajā spocīgajā gaismā un neko citu neattopam kā bildēt, stenēt un bikucīti pabučoties.

(Patiesībā mēs nomājam kanoe laivas Tebrā, Durbē un Rīvā. Neļaujiet šiem ierakstiem jūs maldināt! :) )

14/10/2024

Brūno suņu dzīve

Gastons (tas, kurš gaišākais) ir smalkjūtīgs, gudrs un pacietīgs. Orrffs (tas, kurš tumšākais) ir tiešs, negudrs un nepacietīgs. Gastons klusi pienāk, apsēžas, paskatās acīs un nopūšas. Orrffs pieskrien, ielec klēpī, laiza seju un klaigā. Klaigāt nozīmē gaudojoši smilkstēt, ja ko tādu vispār var iedomāties. Tādi ir Tebras Zebru republikas suņi. Tebras Zebru republika ir neliels, bet lepns un neatkarīgs anklāvs Dienvidkurzemes novada teritorijā Tebras krastā.

Ja vien negāž lietus, vai zemi neklāj sniegs, mēs mīlam paklaiņot pa apkārtnes mežiem. Tā ir laime dzīvot apvidū ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu Latvijā. Bet vienu no lielākajiem meža blīvumiem. Parasti mūsu ceļš vijas gar un ap Jēkabvalku. Jēkabvalks ir feins meža strauts, kura krastos norit dzīvība. Uz ceļa ik pa 100 metriem vilki un lapsas, un mums ir arī aizdomas, ka zeltainie šakāļi, ir atstājuši nepārprotamas savas klātbūtnes liecības kaku veidā. Brūnajiem suņiem tās ir vienaldzīgas. Tie izklaidīgi apčurā zāles cerus un skraida nelielos apļos ap mums.

Un noteikti ir jāielien ne tikai Jēkabvalkā, bet arī visās meža peļķēs un ūdens ņemšanas vietās. No turienes parasti tiek aizbiedēti kādi lielāki dzīvnieki, bet brūnajiem suņiem arī tie ir vienaldzīgi. Interesanti, ka arī meža dzīvnieki pret suņiem nejūt respektu. Piemēram, saulei norietot mūsu pagalmā pāris briežu mammas mielojas ar krūmmellenēm. Gastons, protams ka guļ, bet Orrffs ir nez ko sadomājies un sāk riet. Briežu mammām brūnais lēkājošais radījums nešķiet nekāds apdraudējums. Īpaši, ja var apēst Līvas un Hannas mellenes.

Vasarās brūno suņu dzīve iegūst papildus spožumu. To nodrošina laivotāji. Pareizāk sakot viņu desmaizes un parasti nez kā ūdeni dabūjušās biezpiena plātsmaizes. un neizbēgamā pamīļošanās ar suņumīļiem, jo tādi atrodas katrā laivotāju kompānijā. Vai vienkārši daudzās krāsainās laivas, kas pa akmeņiem bumsīdamās slīd caur Tebras Zebru teritoriju. Ziemās, toties, var gulēt virtuvē pie plīts, iziet uz mirkli ārā pačurāt un riet pie durvīm, lai laiž atpakaļ. Labi, ka ziemas pie mums ir vidēji 2 nedēļas īsas.

Ā, un vēl Tebras Zebru republikā tiek nomātas kanoe laivas Durbes, Tebras un Rīvas maršrutiem. Pie mums arī var palikt pa nakti teltīs jaukā pļavā pašā Tebras krastā, var atstāt mašīnu vai ielaist un izcelt savas laivas. Par to vēsta www.redzetdebesis.lv .

Jaukus rudens pārgājienus!