Lielzeltiņu observatorija

06/10/2024

Andromedas zvaigznājā ir visiem labi zināms un tagad viegli novērojams "Andromedas miglājs" vai mūsu kaimiņgalaktika M31. Bet šajā zvaigznājā ir arī 10 reižu talākais objekts - arī spirālveida galaktika NGC891 ar attālumu no Zemes 27 miljonu gaismas gadu un šo galaktiku mēs redzam no sāniem. Gandrīz visā garumā NGC891 galaktiku šķerso tumšā putekļu josla.

Foto materiāls bija uzņemts Lielzeltiņu Observatorijā 2024.g.05.oktobrī ar Astrosib RC360 teleskopu, kamera Atik11000M.

https://drive.google.com/file/d/15_M9CdT_YkJBLm1WEIYo8LCH10anz9vJ/view?usp=drive_link

22/09/2024

Gatavojamies novērot 2024.gada spožāko komētu C/2023 A3 (Tsuchinshan-ATLAS). Tagad tā ir redzama tikai Zemes dienvidu puslodē, bet no oktobra sākuma komēta jau būs Lauvas zvaigznājā un tas spožums var kļūt tik liels, ka to varēs pamanīt pat ar neabruņotu aci. Sākot ar oktobra 10. - 12. datumu komēta var būt redzama arī Latvijā rietumu debess pusē tūlīt pēc saulrieta.

In mid-October 2024, comet C/2023 A3 (Tsuchinshan-ATLAS) will gain maximum brightness and might become visible to the naked eye. In this visualization, you c...

12/09/2024

https://youtu.be/ZjkeISie1gE

More interesting products at: https://wallfree.co

05/09/2024

Vasara beigusies un ar tumšām debesim kopā ir atklāta jauna novērojumu sezona. Lielzeltiņu Observatorija ( vai LZO ) ir AAVSO biedrs ( American Association of Variable Star Observers, vai Amerikas Maiņzvaigžņu Novērotāju Asociācija ). Kā maiņzvaigznes piemērs te ir bilde no neparastas "anti-novas", kura atšķirībā no novas zvaigznes nevis pēkšņi palielina savu spožumu, bet otrādi - dažreiz kļūst daudzkārt blāvāka. Tas ir BZ Cam ( Žirafes zvaigznājs ), kura novām līdzīgi satur divas komponentes, kas rinķo viena ap otru, un viena no šiem zvaigznēm ir rentgenstaru ( X-ray ) avots. Šī zvaigzne stipri izstaro arī ultravioleto viļnu diapazonā, un tāpēc uz foto tā izskatās nedaudz zilgana, kaut tai B-V rādītājs ir tuvu nullei.
Fotogrāfija ir uzņemta ar LZO Astrosib 360mm teleskopu, ATIK11000M CCD kamera.

10/05/2024

Ziemeļblāzma šovakar.

01/05/2024

29/04/2024

Pēc ilgas pauzes atkal darbojas mūsu observatorijas 342 mm teleskops kas atrodas kupolā.
Šoreiz ir uzņemts "portrets" no Ziemeļu Vainaga zvaigznāja uzliesmojošās maiņzvaigznes HD143454 vai to apzīme vienkarši ar burtu T ( T Crb - T Coronae Borealis ). Šai zvaigznei tagad spožums ir ap 10m un ar neapbruņotu aci tā nav redzama.
HD143454 ir dubultzvaigzne un sastāv no samērā vēsa sarkanā milža un baltās pundurzvaigznes. Sistēma pēdējo reizi eksplodēja 1946. gadā. Tagad 2024. gada maijā - septembrī ir gaidīts kārtējais novas uzliesmojums, kad zvaigzne uz neilgu laiku palielinās savu spožumu ap 1000 reižu, kļūs redzama ar neapbruņotu aci un pat var sasniegt Polārzvaigznes spožumu ( 2 m ).
Kadrā arī trāpījies cita veida neparasts objekts - tālā galaktika LEDA 56558 ar attālumu no Zemes ap 0.5 miljardu ( ! ) gaismas gadu. Lai varētu salīdzināt - līdz gaidāmajai novai Ziemeļu Vainagā - ir "tikai" 3000 gaismas gadu.
Labākās kvalitātes bilde: https://drive.google.com/file/d/1KYPYw4bYdBp4t4xXXncLNHwQnojJGwPc/view?usp=sharing

https://drive.google.com/file/d/18nymzcereDK3fxkQIeaVioLV3thDIPUf/view?usp=sharing

Kopumā bija uzņemti 20 pusminūšu kadri ( CMOS kamera QHY268C ), un salikti ar DSS un Fitstacker.

09/04/2024

🌎 Sākoties saulainajām dienām, Ventspils Jaunrades nama observatorija aicina apmeklētājus uz Saules vērojumiem.

19/03/2024

12P/Pons-Brūks ir periodiskā komēta, kuru 1812. gada 12. jūlijā pirmo reizi atklāja Žans Luiss Pons un pēc tam neatkarīgi no jauna atklāja Viljams Roberts Brūkss 1883. gadā. Tās orbītas periods ir aptuveni 71,3 gadi. Tuvojoties Saulei jeb perihēlijam, komēta atrodas aptuveni 0,78 astronomisko vienību (AU) attālumā no Saules, savukārt tālākajā punktā jeb afēlijā tā atrodas aptuveni 17,2 astronomisko vienību attālumā. Ir sagaidāms, ka aprīlī tā sasniegs maksimālo spilgtumu (iespējams, ka tā būs redzama ar neapbruņotu aci). Tā kā komētas tuvākā pieeja Saulei notiek tikai dažas dienas pirms pilna saules aptumsuma 2024. gada 8. aprīlī, tas sniedz unikālu iespēju debess vērotājiem aptumsuma laikā aplūkot komētu. Diemžēl 8. apriļa pilns Saules aptumsums Latvijā nebūs redzams un novērojāms tikai Ziemeļamerikā.

12/01/2024

🌎Aicinām sākumskolas skolēnus ar vecākiem un draugiem apmeklēt interaktīvu nodarbību.
Vairāk informācijas:
https://jaunradesnams.lv/interaktiva-nodarbiba-zeme/

28/12/2023

Tuvojas jauna 2024. gada nakts. Kā izskatīsies debesis šajā naktī ja vērot ar neapbruņotu aci ? Dienvidu pusē būs redzami zvaigznāji, kuri vakaros ir novērojami tikai ziemā - Orions ( ar spožu Rigeli un oranžu Betelgeizi ), Mazais un Lielais Suns ( ar spožu Procionu un dažādām krāsām mirdzošo Siriusu ), Vērsis ( spožākā zvaigzne - iedzeltēns Aldebarans ) , Eridāns, Zaķis un Vienradzis. Labajā pusē, rietumiem tuvāk būs redzama ļoti spoža Saules sistēmas planēta - Jupiters. Un protams, kā parasti Ziemeļu pusē - mums visiem pazīstami nenorietošie Lielie un Mazie Greizie Rati, Kasiopeja, Pūķis, Cefejs un citi.
Jaungada naktī Lielzeltiņu Observatorija būs vaļā līdz 03-00. Pieteikt apmeklējumu var zvanot 22082212 vai rakstiet caur FB.

09/12/2023

🌎 Ventspils Jaunrades nama Planetārijs aicina skolēnu grupas apmeklēt izglītojošas, interaktīvas nodarbības par dažādām dabas zinību tēmām. Vairāk informācijas mūsu mājas lapā:
https://jaunradesnams.lv/izglitibas-iestadem/

26/11/2023

12/11/2023

Dabas salūts

30/10/2023

24/10/2023

1864. gada 23. oktobrī dzimis Fricis Blumbahs - latviešu astronoms un metrologs.
https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-fricis-blumbahs-20231023/?fbclid=IwAR13EfoUzuAyyW0WrEd6-vPw_JtriI_vtI9SUehMlxHmKrTYkGgVB5eFeEg

27/09/2023

Ziemeļblāzma Lielzeltiņos 25.09.2023 naktī ap 02-00. Materiāla autors Shishov

10/08/2023

Rītvakar ir iespēja apmēklēt Lielzeltiņu Observatoriju ! Atbrīvojās vieta plkst 22-30 nelielai grupai, sinoptiķi sola skaidras debesis. Interesentus lūdzam zvanīt https://www.facebook.com/deepskyseeing.site/about , rakstiet e-pastā vai šeit komentāros.

09/07/2023

Sudrabainie mākoņi šonakt.
Uzņemts 09.07.2023 plkst 00:26, kamera Sony A7, ISO800, 2s, 28mm, virziens - ziemeļi.
Labajā pusē redzams Perseja zvaigznājs un vidū ir Kapella - Vedēja spožākā zvaigzne.
https://drive.google.com/file/d/1KYXsXT9L8wifoFud_3O-sTX8zkb_fu_1/view?usp=sharing

14/06/2023

Ko varēsim novērot debesīs Jāņu naktī ? Līgo vakarā dienvidrietumos būs smuks augošs Mēness, kas norietēs jau pēc pusnakts. Tās vietā pēc vieniem austrumu pusē uzlēks Saturns, un stundu vēlāk, arī austrumu pusē parādīsies Jupiters.
Plkst 02:22 dienvidrietumos pie horizonta uzspīdēs SKS ( Starptautiskā kosmosa Stacija, vai ISS ) un pēc 4 minūtēm sasniegs savu lielāko spožumu ( kļūs spožāka par visām zvaigznēm ! ) un diezgan ātri pārvietosies virzienā no rietumiem uz austrumiem, sasniedzot maksimālo augstumu dienvidos - ap 20 grādu virs horizonta.
Ja nebūs apmācies, mūsu observatorija būs vaļā līdz 03-00. Drošības pēc var uzzvanīt.

05/05/2023

Šovakar ( 15:14 - 19:31 GMT ) notiks pusēnas Mēness aptumsums, kas ir redzams arī Latvijā. Bet pusēnas aptumsums atšķirībā no pilna vai daļēja aptumsuma ir grūti pamanāms un tikai uzmanīgs cilvēks varēs ieraudzīt, ka Mēness no vienas puses būs ļoti nedaudz blāvāks nekā parasti. Un pie tam, šovakar pilns Mēness būs diezgan zemu virs horizonta Svaru zvaigznājā un spožuma starpība būs ļoti maza.
Mēness bildēm ir tikai ilustratīva nozīme.

23/04/2023

Jauns Mēness un Venēra šovakar.

08/03/2023

Tulpes miglājs Sh2-101